2. Cūḷavaggo

1. Ratanasuttaṃ

224.

Yānīdha bhūtāni samāgatāni, bhummāni [bhūmāni (ka.)] vā yāni va antalikkhe;

Sabbeva bhūtā sumanā bhavantu, athopi sakkacca suṇantu bhāsitaṃ.

225.

Tasmā hi bhūtā nisāmetha sabbe, mettaṃ karotha mānusiyā pajāya;

Divā ca ratto ca haranti ye baliṃ, tasmā hi ne rakkhatha appamattā.

226.

Yaṃ kiñci vittaṃ idha vā huraṃ vā, saggesu vā yaṃ ratanaṃ paṇītaṃ;

Na no samaṃ atthi tathāgatena, idampi buddhe ratanaṃ paṇītaṃ;

Etena saccena suvatthi hotu.

227.

Khayaṃ virāgaṃ amataṃ paṇītaṃ, yadajjhagā sakyamunī samāhito;

Na tena dhammena samatthi kiñci, idampi dhamme ratanaṃ paṇītaṃ;

Etena saccena suvatthi hotu.

228.

Yaṃ buddhaseṭṭho parivaṇṇayī suciṃ, samādhimānantarikaññamāhu;

Samādhinā tena samo na vijjati, idampi dhamme ratanaṃ paṇītaṃ;

Etena saccena suvatthi hotu.

229.

Ye puggalā aṭṭha sataṃ pasatthā, cattāri etāni yugāni honti;

Te dakkhiṇeyyā sugatassa sāvakā, etesu dinnāni mahapphalāni;

Idampi saṅghe ratanaṃ paṇītaṃ, etena saccena suvatthi hotu.

230.

Ye suppayuttā manasā daḷhena, nikkāmino gotamasāsanamhi;

Te pattipattā amataṃ vigayha, laddhā mudhā nibbutiṃ [nibbuti (ka.)] bhuñjamānā;

Idampi saṅghe ratanaṃ paṇītaṃ, etena saccena suvatthi hotu.

231.

Yathindakhīlo pathavissito [padavissito (ka. sī.), paṭhaviṃ sito (ka. sī. syā. kaṃ. pī.)] siyā, catubbhi vātehi asampakampiyo;

Tathūpamaṃ sappurisaṃ vadāmi, yo ariyasaccāni avecca passati;

Idampi saṅghe ratanaṃ paṇītaṃ, etena saccena suvatthi hotu.

232.

Ye ariyasaccāni vibhāvayanti, gambhīrapaññena sudesitāni;

Kiñcāpi te honti bhusaṃ pamattā, na te bhavaṃ aṭṭhamamādiyanti;

Idampi saṅghe ratanaṃ paṇītaṃ, etena saccena suvatthi hotu.

233.

Sahāvassa dassanasampadāya [sahāvasaddassanasampadāya (ka.)], tayassu dhammā jahitā bhavanti;

Sakkāyadiṭṭhi vicikicchitañca, sīlabbataṃ vāpi yadatthi kiñci.

234.

Catūhapāyehi ca vippamutto, chaccābhiṭhānāni [cha cābhiṭhānāni (sī. syā.)] bhabba kātuṃ [abhabbo kātuṃ (sī.)];

Idampi saṅghe ratanaṃ paṇītaṃ, etena saccena suvatthi hotu.

235.

Kiñcāpi so kamma [kammaṃ (sī. syā. kaṃ. pī.)] karoti pāpakaṃ, kāyena vācā uda cetasā vā;

Abhabba [abhabbo (bahūsu)] so tassa paṭicchadāya [paṭicchādāya (sī.)], abhabbatā diṭṭhapadassa vuttā;

Idampi saṅghe ratanaṃ paṇītaṃ, etena saccena suvatthi hotu.

236.

Vanappagumbe yatha [yathā (sī. syā.)] phussitagge, gimhānamāse paṭhamasmiṃ [paṭhamasmi (?)] gimhe;

Tathūpamaṃ dhammavaraṃ adesayi [adesayī (sī.)], nibbānagāmiṃ paramaṃ hitāya;

Idampi buddhe ratanaṃ paṇītaṃ, etena saccena suvatthi hotu.

237.

Varo varaññū varado varāharo, anuttaro dhammavaraṃ adesayi;

Idampi buddhe ratanaṃ paṇītaṃ, etena saccena suvatthi hotu.

238.

Khīṇaṃ purāṇaṃ nava natthi sambhavaṃ, virattacittāyatike bhavasmiṃ;

Te khīṇabījā avirūḷhichandā, nibbanti dhīrā yathāyaṃ [yathayaṃ (ka.)] padīpo;

Idampi saṅghe ratanaṃ paṇītaṃ, etena saccena suvatthi hotu.

239.

Yānīdha bhūtāni samāgatāni, bhummāni vā yāni va antalikkhe;

Tathāgataṃ devamanussapūjitaṃ, buddhaṃ namassāma suvatthi hotu.



2. 小品
1. 宝经
224.
凡此处所聚集之众生，无论地居或是空中；
愿一切众生心生欢喜，且恭敬听闻此言。
225.
因此众生皆当谛听，对人类众生修习慈心；
日夜供养献祭之人，故应不放逸地守护他们。
226.
无论此世或他世之财富，或天界中之殊胜珍宝；
无有等同如来者，此乃佛之殊胜宝；
以此真实愿得安稳。
227.
灭尽、离欲、殊胜不死，是定心释迦牟尼所证得；
无有何法可与此法相等，此乃法之殊胜宝；
以此真实愿得安稳。
228.
最胜佛陀所赞叹之清净，即所谓无间之定；
无有等同此定者，此乃法之殊胜宝；
以此真实愿得安稳。
229.
八辈贤士为智者所赞，是为四双之士；
彼等善逝弟子堪受供养，于彼等布施得大果报；
此乃僧之殊胜宝，以此真实愿得安稳。
230.
以坚固心善精进，于瞿昙教法中离欲者；
彼等证得涅槃，无代价得享清凉；
此乃僧之殊胜宝，以此真实愿得安稳。
231.
如因陀罗柱立于地，四方风吹不动摇；
我说善人亦复如是，谁如实见圣谛者；
此乃僧之殊胜宝，以此真实愿得安稳。
232.
谁能明了圣谛，以甚深智慧善说；
纵使他们极为放逸，亦不受第八有；
此乃僧之殊胜宝，以此真实愿得安稳。
233.
随其见道圆满，即断除三法：
有身见与疑惑，以及一切戒禁取。
234.
解脱四恶趣，不造六重罪；
此乃僧之殊胜宝，以此真实愿得安稳。
235.
纵使他造作恶业，以身口意所为；
彼不能隐藏其事，见道者不作是说；
此乃僧之殊胜宝，以此真实愿得安稳。
236.
如林中灌木顶端，在夏季第一个月盛开；
如是所说最胜法，导向涅槃至上利益；
此乃佛之殊胜宝，以此真实愿得安稳。
237.
最胜者、知最胜者、施最胜者、持最胜者，无上士说最胜法；
此乃佛之殊胜宝，以此真实愿得安稳。
238.
旧业已尽新业不生，于未来有心离贪；
彼等种子已尽无成长欲，智者寂灭如此灯；
此乃僧之殊胜宝，以此真实愿得安稳。
239.
凡此处所聚集之众生，无论地居或是空中；
礼敬天人所供养之如来佛陀，愿得安稳。

240.

Yānīdha bhūtāni samāgatāni, bhummāni vā yāni va antalikkhe;

Tathāgataṃ devamanussapūjitaṃ, dhammaṃ namassāma suvatthi hotu.

241.

Yānīdha bhūtāni samāgatāni, bhummāni vā yāni va antalikkhe;

Tathāgataṃ devamanussapūjitaṃ, saṅghaṃ namassāma suvatthi hotūti.

Ratanasuttaṃ paṭhamaṃ niṭṭhitaṃ.

2. Āmagandhasuttaṃ

242.

‘‘Sāmākaciṅgūlakacīnakāni ca, pattapphalaṃ mūlaphalaṃ gavipphalaṃ;

Dhammena laddhaṃ satamasnamānā [satamasamānā (sī. pī.), satamassamānā (syā. kaṃ.)], na kāmakāmā alikaṃ bhaṇanti.

243.

‘‘Yadasnamāno sukataṃ suniṭṭhitaṃ, parehi dinnaṃ payataṃ paṇītaṃ;

Sālīnamannaṃ paribhuñjamāno, so bhuñjasī kassapa āmagandhaṃ.

244.

‘‘Na āmagandho mama kappatīti, icceva tvaṃ bhāsasi brahmabandhu;

Sālīnamannaṃ paribhuñjamāno, sakuntamaṃsehi susaṅkhatehi;

Pucchāmi taṃ kassapa etamatthaṃ, kathaṃ pakāro tava āmagandho’’.

245.

‘‘Pāṇātipāto vadhachedabandhanaṃ, theyyaṃ musāvādo nikativañcanāni ca;

Ajjhenakuttaṃ [ajjhena kujjaṃ (sī. pī.)] paradārasevanā, esāmagandho na hi maṃsabhojanaṃ.

246.

‘‘Ye idha kāmesu asaññatā janā, rasesu giddhā asucibhāvamassitā [asucīkamissitā (sī. syā. kaṃ. pī.)];

Natthikadiṭṭhī visamā durannayā, esāmagandho na hi maṃsabhojanaṃ.

247.

‘‘Ye lūkhasā dāruṇā piṭṭhimaṃsikā [ye lūkharasā dāruṇā parapiṭṭhimaṃsikā (ka.)], mittadduno nikkaruṇātimānino;

Adānasīlā na ca denti kassaci, esāmagandho na hi maṃsabhojanaṃ.

248.

‘‘Kodho mado thambho paccupaṭṭhāpanā [paccuṭṭhāpanā ca (sī. syā.), paccuṭṭhāpanā (pī.)], māyā usūyā bhassasamussayo ca;

Mānātimāno ca asabbhi santhavo, esāmagandho na hi maṃsabhojanaṃ.

249.

‘‘Ye pāpasīlā iṇaghātasūcakā, vohārakūṭā idha pāṭirūpikā [pātirūpikā (?)];

Narādhamā yedha karonti kibbisaṃ, esāmagandho na hi maṃsabhojanaṃ.

250.

‘‘Ye idha pāṇesu asaññatā janā, paresamādāya vihesamuyyutā;

Dussīlaluddā pharusā anādarā, esāmagandho na hi maṃsabhojanaṃ.

251.

‘‘Etesu giddhā viruddhātipātino, niccuyyutā pecca tamaṃ vajanti ye;

Patanti sattā nirayaṃ avaṃsirā, esāmagandho na hi maṃsabhojanaṃ.

252.

‘‘Na macchamaṃsānamanāsakattaṃ [na macchamaṃsaṃ na anāsakattaṃ (sī. aṭṭha mūlapāṭho), na maṃcchamaṃsānānāsakattaṃ (syā. ka.)], na naggiyaṃ na muṇḍiyaṃ jaṭājallaṃ;

Kharājināni nāggihuttassupasevanā, ye vāpi loke amarā bahū tapā;

Mantāhutī yaññamutūpasevanā, sodhenti maccaṃ avitiṇṇakaṅkhaṃ.

253.

‘‘Yo tesu [sotesu (sī. pī.)] gutto viditindriyo care, dhamme ṭhito ajjavamaddave rato;

Saṅgātigo sabbadukkhappahīno, na lippati [na limpati (syā. kaṃ ka.)] diṭṭhasutesu dhīro’’.

254.

Iccetamatthaṃ bhagavā punappunaṃ, akkhāsi naṃ [taṃ (sī. pī.)] vedayi mantapāragū;

Citrāhi gāthāhi munī pakāsayi, nirāmagandho asito durannayo.

255.

Sutvāna buddhassa subhāsitaṃ padaṃ, nirāmagandhaṃ sabbadukkhappanūdanaṃ;

Nīcamano vandi tathāgatassa, tattheva pabbajjamarocayitthāti.

Āmagandhasuttaṃ dutiyaṃ niṭṭhitaṃ.

3. Hirisuttaṃ

256.

Hiriṃ tarantaṃ vijigucchamānaṃ, tavāhamasmi [sakhāhamasmi (sī. syā. kaṃ. pī.)] iti bhāsamānaṃ;

Sayhāni kammāni anādiyantaṃ, neso mamanti iti naṃ vijaññā.



240.
凡此处所聚集之众生，无论地居或是空中；
礼敬天人所供养之如来法，愿得安稳。
241.
凡此处所聚集之众生，无论地居或是空中；
礼敬天人所供养之如来僧，愿得安稳。
宝经第一竟。
2. 腐臭经
242.
"小米、野豆、豆芽，以及叶果、根果、藤果；
如法所得百食而食，不贪欲者不说妄语。
243.
"所食用者精心备办，他人虔诚供养殊胜，
享用白米精美饭食，迦叶啊你正食腐臭。
244.
"你说'腐臭于我不宜'，婆罗门种如是言说；
享用白米精美饭食，以及精制鸟肉佳肴；
迦叶我问你此义理，何种才是你说腐臭？"
245.
"杀生、捆绑与囚禁，偷盗、妄语与欺诈，
学邪术与侵犯他妻，此为腐臭非食肉也。
246.
"此世诸人不节欲，贪著味欲近不净，
邪见险恶难引导，此为腐臭非食肉也。
247.
"粗暴凶残背后诽谤，害友无慈生傲慢，
悭吝成性从不施与，此为腐臭非食肉也。
248.
"忿怒、骄慢与顽固、对立，虚伪、嫉妒与高言，
我慢、过慢与恶交往，此为腐臭非食肉也。
249.
"破戒害债告密者，诈骗欺诈假装善，
最下劣者造作恶，此为腐臭非食肉也。
250.
"此世诸人不节制，致力掠夺害他人，
破戒贪婪粗暴无礼，此为腐臭非食肉也。
251.
"贪著此等好杀害，常致力作死后入暗，
众生倒堕入地狱，此为腐臭非食肉也。
252.
"非因禁食鱼与肉，非因裸体、剃发、结发垢，
非因鹿皮衣与事火，非因世间诸多苦行，
非因咒语、祭祀、时节供养，能净化未度疑惑者。
253.
"于诸根防护明智而行，住于法中乐直与柔，
超越执著断诸苦，智者不染所见所闻。"
254.
如是此义世尊反复，宣说开示通达圣道；
牟尼以种种偈颂显明，离腐臭者无依难测。
255.
闻佛善说之语，离腐臭断诸苦，
低头礼敬如来，即求出家为道。
腐臭经第二竟。
3. 惭经
256.
越过惭耻无愧惧，说"我是你的朋友"，
却不承担应尽事，当知此非我友人。

257.

Ananvayaṃ [atthanvayaṃ (ka.)] piyaṃ vācaṃ, yo mittesu pakubbati;

Akarontaṃ bhāsamānaṃ, parijānanti paṇḍitā.

258.

Na so mitto yo sadā appamatto, bhedāsaṅkī randhamevānupassī;

Yasmiñca seti urasīva putto, sa ve mitto yo parehi abhejjo.

259.

Pāmujjakaraṇaṃ ṭhānaṃ, pasaṃsāvahanaṃ sukhaṃ;

Phalānisaṃso bhāveti, vahanto porisaṃ dhuraṃ.

260.

Pavivekarasaṃ pitvā, rasaṃ upasamassa ca;

Niddaro hoti nippāpo, dhammapītirasaṃ pivanti.

Hirisuttaṃ tatiyaṃ niṭṭhitaṃ.

4. Maṅgalasuttaṃ

Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho aññatarā devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṃ jetavanaṃ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitā kho sā devatā bhagavantaṃ gāthāya ajjhabhāsi –

261.

‘‘Bahū devā manussā ca, maṅgalāni acintayuṃ;

Ākaṅkhamānā sotthānaṃ, brūhi maṅgalamuttamaṃ’’.

262.

‘‘Asevanā ca bālānaṃ, paṇḍitānañca sevanā;

Pūjā ca pūjaneyyānaṃ [pūjanīyānaṃ (sī. syā. kaṃ. pī.)], etaṃ maṅgalamuttamaṃ.

263.

‘‘Patirūpadesavāso ca, pubbe ca katapuññatā;

Attasammāpaṇidhi [attasammāpaṇīdhī (katthaci)] ca, etaṃ maṅgalamuttamaṃ.

264.

‘‘Bāhusaccañca sippañca, vinayo ca susikkhito;

Subhāsitā ca yā vācā, etaṃ maṅgalamuttamaṃ.

265.

‘‘Mātāpitu upaṭṭhānaṃ, puttadārassa saṅgaho;

Anākulā ca kammantā, etaṃ maṅgalamuttamaṃ.

266.

‘‘Dānañca dhammacariyā ca, ñātakānañca saṅgaho;

Anavajjāni kammāni, etaṃ maṅgalamuttamaṃ.

267.

‘‘Āratī viratī pāpā, majjapānā ca saṃyamo;

Appamādo ca dhammesu, etaṃ maṅgalamuttamaṃ.

268.

‘‘Gāravo ca nivāto ca, santuṭṭhi ca kataññutā;

Kālena dhammassavanaṃ [dhammasavaṇaṃ (katthaci), dhammasavanaṃ (sī. ka.)], etaṃ maṅgalamuttamaṃ.

269.

‘‘Khantī ca sovacassatā, samaṇānañca dassanaṃ;

Kālena dhammasākacchā, etaṃ maṅgalamuttamaṃ.

270.

‘‘Tapo ca brahmacariyañca, ariyasaccāna dassanaṃ;

Nibbānasacchikiriyā ca, etaṃ maṅgalamuttamaṃ.

271.

‘‘Phuṭṭhassa lokadhammehi, cittaṃ yassa na kampati;

Asokaṃ virajaṃ khemaṃ, etaṃ maṅgalamuttamaṃ.

272.

‘‘Etādisāni katvāna, sabbatthamaparājitā;

Sabbattha sotthiṃ gacchanti, taṃ tesaṃ maṅgalamuttama’’nti.

Maṅgalasuttaṃ catutthaṃ niṭṭhitaṃ.



257.
对朋友说无意义好话，自己却不付诸行动；
智者能识别此等，只说不做之人。
258.
常怀猜疑寻过失，非为真正友；
如子依偎于怀中，不为他人所离间者，方为真友。
259.
生欢喜处，带来称赞与安乐；
承担人道重担者，获得果报利益。
260.
饮独处之味，及寂静之味；
无忧无罪者，饮法喜之味。
惭经第三竟。
4. 吉祥经
如是我闻：一时，世尊住舍卫城（今尼泊尔边境）祇树给孤独园。尔时，有一天神于深夜时分，以殊胜容色遍照祇园，来到世尊处。到已，礼敬世尊，立于一旁。立于一旁的天神以偈颂对世尊说：
261.
"众多天与人，思维诸吉祥；
希求得安稳，请说最吉祥。"
262.
"不亲近愚人，亲近诸智者；
供养应供者，此为最吉祥。
263.
住适宜地方，昔所作福德；
正确自导向，此为最吉祥。
264.
多闻与技艺，善学于律仪；
所言皆善语，此为最吉祥。
265.
奉养父与母，爱护妻与子；
工作不纷乱，此为最吉祥。
266.
布施修法行，摄护诸亲族；
行为无过失，此为最吉祥。
267.
远离与止恶，节制诸酒类；
于法不放逸，此为最吉祥。
268.
恭敬与谦逊，知足并感恩；
适时闻正法，此为最吉祥。
269.
忍辱易受教，得见诸沙门；
适时论究法，此为最吉祥。
270.
苦行梵行活，得见诸圣谛；
实证于涅槃，此为最吉祥。
271.
接触世间法，心不为所动；
无忧离尘安，此为最吉祥。
272.
依此而行者，处处不败退；
处处得安稳，是为彼最吉祥。"
吉祥经第四竟。

5. Sūcilomasuttaṃ

Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā gayāyaṃ viharati ṭaṅkitamañce sūcilomassa yakkhassa bhavane. Tena kho pana samayena kharo ca yakkho sūcilomo ca yakkho bhagavato avidūre atikkamanti. Atha kho kharo yakkho sūcilomaṃ yakkhaṃ etadavoca – ‘‘eso samaṇo’’ti. ‘‘Neso samaṇo, samaṇako eso. Yāvāhaṃ jānāmi [yāva jānāmi (sī. pī.)] yadi vā so samaṇo [yadi vā samaṇo (syā.)], yadi vā so samaṇako’’ti [yadi vā samaṇakoti (sī. syā. pī.)].

Atha kho sūcilomo yakkho yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavato kāyaṃ upanāmesi. Atha kho bhagavā kāyaṃ apanāmesi. Atha kho sūcilomo yakkho bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘bhāyasi maṃ, samaṇā’’ti? ‘‘Na khvāhaṃ taṃ, āvuso, bhāyāmi; api ca te sapphasso pāpako’’ti.

‘‘Pañhaṃ taṃ, samaṇa, pucchissāmi. Sace me na byākarissasi, cittaṃ vā te khipissāmi, hadayaṃ vā te phālessāmi, pādesu vā gahetvā pāragaṅgāya khipissāmī’’ti.

‘‘Na khvāhaṃ taṃ, āvuso, passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya yo me cittaṃ vā khipeyya hadayaṃ vā phāleyya pādesu vā gahetvā pāragaṅgāya khipeyya. Api ca tvaṃ, āvuso, puccha yadākaṅkhasī’’ti. Atha kho sūcilomo yakkho bhagavantaṃ gāthāya ajjhabhāsi –

273.

‘‘Rāgo ca doso ca kutonidānā, aratī ratī lomahaṃso kutojā;

Kuto samuṭṭhāya manovitakkā, kumārakā dhaṅkamivossajanti’’.

274.

‘‘Rāgo ca doso ca itonidānā, aratī ratī lomahaṃso itojā;

Ito samuṭṭhāya manovitakkā, kumārakā dhaṅkamivossajanti.

274.

‘‘Snehajā attasambhūtā, nigrodhasseva khandhajā;

Puthū visattā kāmesu, māluvāva vitatāvane.

275.

‘‘Ye naṃ pajānanti yatonidānaṃ, te naṃ vinodenti suṇohi yakkha;

Te duttaraṃ oghamimaṃ taranti, atiṇṇapubbaṃ apunabbhavāyā’’ti.

Sūcilomasuttaṃ pañcamaṃ niṭṭhitaṃ.

6. Dhammacariyasuttaṃ

276.

Dhammacariyaṃ brahmacariyaṃ, etadāhu vasuttamaṃ;

Pabbajitopi ce hoti, agārā anagāriyaṃ.

277.

So ce mukharajātiko, vihesābhirato mago;

Jīvitaṃ tassa pāpiyo, rajaṃ vaḍḍheti attano.

278.

Kalahābhirato bhikkhu, mohadhammena āvuto;

Akkhātampi na jānāti, dhammaṃ buddhena desitaṃ.

279.

Vihesaṃ bhāvitattānaṃ, avijjāya purakkhato;

Saṃkilesaṃ na jānāti, maggaṃ nirayagāminaṃ.

280.

Vinipātaṃ samāpanno, gabbhā gabbhaṃ tamā tamaṃ;

Sa ve tādisako bhikkhu, pecca dukkhaṃ nigacchati.

281.

Gūthakūpo yathā assa, sampuṇṇo gaṇavassiko;

Yo ca evarūpo assa, dubbisodho hi sāṅgaṇo.

282.

Yaṃ evarūpaṃ jānātha, bhikkhavo gehanissitaṃ;

Pāpicchaṃ pāpasaṅkappaṃ, pāpaācāragocaraṃ.

283.

Sabbe samaggā hutvāna, abhinibbajjiyātha [abhinibbajjayātha (sī. pī. a. ni. 8.10)] naṃ;

Kāraṇḍavaṃ [kāraṇḍaṃ va (syā. ka.) a. ni. 8.10] niddhamatha, kasambuṃ apakassatha [avakassatha (sī. syā. ka.)].

284.

Tato palāpe [palāse (ka.)] vāhetha, assamaṇe samaṇamānine;

Niddhamitvāna pāpicche, pāpaācāragocare.

285.

Suddhā suddhehi saṃvāsaṃ, kappayavho patissatā;

Tato samaggā nipakā, dukkhassantaṃ karissathāti.

Dhammacariyasuttaṃ [kapilasuttaṃ (aṭṭha.)] chaṭṭhaṃ niṭṭhitaṃ.



5. 针毛夜叉经
如是我闻：一时，世尊住伽耶（今印度比哈尔邦伽耶市）针毛夜叉住处的岩石床上。当时，粗暴夜叉与针毛夜叉从世尊不远处经过。粗暴夜叉对针毛夜叉说："这是沙门。""这不是沙门，这是小沙门。待我知道他是沙门还是小沙门。"
于是针毛夜叉走近世尊，靠近世尊身体。世尊转身避开。针毛夜叉对世尊说："沙门，你怕我吗？""贤友，我不怕你，但你的触碰令人不快。"
"沙门，我要问你问题。若你不回答，我就扰乱你的心，或破裂你的心脏，或抓住你的脚扔到恒河对岸。"
"贤友，我不见天界、魔界、梵界、沙门婆罗门众及天人众中，有谁能扰乱我心，破裂我心脏，抓住我脚扔到恒河对岸。然而贤友，你问吧，随你所欲。"于是针毛夜叉以偈颂对世尊说：
273.
"贪欲与嗔恨从何生，不乐与欢乐毛骨悚，从何而来？
从何升起意念想，如童子放弃苍鹭飞？"
274.
"贪欲与嗔恨从此生，不乐与欢乐此处来，
从此升起意念想，如童子放弃苍鹭飞。
274.
从爱生自身所起，如榕树干枝蔓生；
广泛执著于诸欲，如蔓藤遍覆林间。
275.
知其源由从何来，夜叉听！彼等除此；
渡此难度暴流者，前未度者不再生。"
针毛夜叉经第五竟。
6. 法行经
276.
法行与梵行，此说最殊胜；
若人求出家，离俗入无家。
277.
若生好争论，乐于扰害者；
其人命更劣，增长自尘垢。
278.
比丘乐诤论，为痴法所覆；
佛所说之法，闻已不能知。
279.
扰害修行者，无明居其前；
不知染污法，通向地狱道。
280.
堕入恶趣中，从胎至胎暗；
如是之比丘，死后遭苦难。
281.
如粪坑常满，多年所积聚；
若人如是者，染污难清净。
282.
若知如是人，比丘依家住；
恶欲恶思惟，恶行恶境界。
283.
众人当齐心，共驱逐此辈；
除去如秽草，抛弃如粪秽。
284.
驱除如糠秕，非沙门装沙门；
驱逐恶欲者，及恶行境界。
285.
清净与清净，共住当正念；
和合具智慧，便能尽诸苦。
法行经第六竟。

7. Brāhmaṇadhammikasuttaṃ

Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho sambahulā kosalakā brāhmaṇamahāsālā jiṇṇā vuḍḍhā mahallakā addhagatā vayoanuppattā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodiṃsu. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te brāhmaṇamahāsālā bhagavantaṃ etadavocuṃ – ‘‘sandissanti nu kho, bho gotama, etarahi brāhmaṇā porāṇānaṃ brāhmaṇānaṃ brāhmaṇadhamme’’ti? ‘‘Na kho, brāhmaṇā, sandissanti etarahi brāhmaṇā porāṇānaṃ brāhmaṇānaṃ brāhmaṇadhamme’’ti. ‘‘Sādhu no bhavaṃ gotamo porāṇānaṃ brāhmaṇānaṃ brāhmaṇadhammaṃ bhāsatu, sace bhoto gotamassa agarū’’ti. ‘‘Tena hi, brāhmaṇā, suṇātha, sādhukaṃ manasi karotha, bhāsissāmī’’ti. ‘‘Evaṃ, bho’’ti kho te brāhmaṇamahāsālā bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca –

286.

‘‘Isayo pubbakā āsuṃ, saññatattā tapassino;

Pañca kāmaguṇe hitvā, attadatthamacārisuṃ.

287.

‘‘Na pasū brāhmaṇānāsuṃ, na hiraññaṃ na dhāniyaṃ;

Sajjhāyadhanadhaññāsuṃ, brahmaṃ nidhimapālayuṃ.

288.

‘‘Yaṃ nesaṃ pakataṃ āsi, dvārabhattaṃ upaṭṭhitaṃ;

Saddhāpakatamesānaṃ, dātave tadamaññisuṃ.

289.

‘‘Nānārattehi vatthehi, sayanehāvasathehi ca;

Phītā janapadā raṭṭhā, te namassiṃsu brāhmaṇe.

290.

‘‘Avajjhā brāhmaṇā āsuṃ, ajeyyā dhammarakkhitā;

Na ne koci nivāresi, kuladvāresu sabbaso.

291.

‘‘Aṭṭhacattālīsaṃ vassāni, (komāra) brahmacariyaṃ cariṃsu te;

Vijjācaraṇapariyeṭṭhiṃ, acaruṃ brāhmaṇā pure.

292.

‘‘Na brāhmaṇā aññamagamuṃ, napi bhariyaṃ kiṇiṃsu te;

Sampiyeneva saṃvāsaṃ, saṅgantvā samarocayuṃ.

293.

‘‘Aññatra tamhā samayā, utuveramaṇiṃ pati;

Antarā methunaṃ dhammaṃ, nāssu gacchanti brāhmaṇā.

294.

‘‘Brahmacariyañca sīlañca, ajjavaṃ maddavaṃ tapaṃ;

Soraccaṃ avihiṃsañca, khantiñcāpi avaṇṇayuṃ.

295.

‘‘Yo nesaṃ paramo āsi, brahmā daḷhaparakkamo;

Sa vāpi methunaṃ dhammaṃ, supinantepi nāgamā.

296.

‘‘Tassa vattamanusikkhantā, idheke viññujātikā;

Brahmacariyañca sīlañca, khantiñcāpi avaṇṇayuṃ.

297.

‘‘Taṇḍulaṃ sayanaṃ vatthaṃ, sappitelañca yāciya;

Dhammena samodhānetvā, tato yaññamakappayuṃ.

298.

‘‘Upaṭṭhitasmiṃ yaññasmiṃ, nāssu gāvo haniṃsu te;

Yathā mātā pitā bhātā, aññe vāpi ca ñātakā;

Gāvo no paramā mittā, yāsu jāyanti osadhā.

299.

‘‘Annadā baladā cetā, vaṇṇadā sukhadā tathā [sukhadā ca tā (ka.)];

Etamatthavasaṃ ñatvā, nāssu gāvo haniṃsu te.

300.

‘‘Sukhumālā mahākāyā, vaṇṇavanto yasassino;

Brāhmaṇā sehi dhammehi, kiccākiccesu ussukā;

Yāva loke avattiṃsu, sukhamedhitthayaṃ pajā.

301.

‘‘Tesaṃ āsi vipallāso, disvāna aṇuto aṇuṃ;

Rājino ca viyākāraṃ, nāriyo samalaṅkatā.

302.

‘‘Rathe cājaññasaṃyutte, sukate cittasibbane;

Nivesane nivese ca, vibhatte bhāgaso mite.

303.

‘‘Gomaṇḍalaparibyūḷhaṃ, nārīvaragaṇāyutaṃ;

Uḷāraṃ mānusaṃ bhogaṃ, abhijjhāyiṃsu brāhmaṇā.

304.

‘‘Te tattha mante ganthetvā, okkākaṃ tadupāgamuṃ;

Pahūtadhanadhaññosi , yajassu bahu te vittaṃ;

Yajassu bahu te dhanaṃ.



7. 婆罗门法经
如是我闻：一时，世尊住舍卫城祇树给孤独园。尔时，许多憍萨罗国（今印度北方邦）的婆罗门长者，年老衰迈，高龄耄耋，来到世尊处。到已，与世尊互相问候。寒暄叙旧已，坐于一旁。坐于一旁的婆罗门长者们对世尊说："尊者乔达摩，现今的婆罗门是否还遵循古代婆罗门的婆罗门法？""婆罗门们，现今的婆罗门已不遵循古代婆罗门的婆罗门法。""请尊者乔达摩为我们说古代婆罗门的婆罗门法，若不为难的话。""那么，婆罗门们，谛听，善思作意，我当说之。""如是，尊者。"那些婆罗门长者应诺世尊。世尊说：
286.
"古仙人修行，自制修苦行；
舍弃五欲乐，为自利而行。
287.
"婆罗门无牲畜，无金银谷物；
以诵习为财富，守护梵天藏。
288.
"供养置门前，信心所准备；
信心所备食，他们认当施。
289.
"以种种彩衣，卧具与住所；
国土诸地方，礼敬婆罗门。
290.
"婆罗门不可害，不可胜法护；
无人能阻止，出入诸家门。
291.
"四十八年间，修习童梵行；
求明与行持，古婆罗门行。
292.
"婆罗门不他往，不以钱买妻；
以相互爱乐，结合而同住。
293.
"除彼时节外，适期而节制；
婆罗门不行，两性和合法。
294.
"梵行与戒律，正直柔和修；
温良不害他，及忍辱赞叹。
295.
"其中最胜者，梵天勇猛坚；
彼甚至梦中，亦不行淫法。
296.
"随学此教者，今有智慧人；
赞叹修梵行，及戒律忍辱。
297.
"乞求米卧具，衣服酥与油；
如法聚集已，然后设供养。
298.
"供养已备时，他们不杀牛；
如母父兄弟，及其他亲属；
牛是最胜友，生长诸药草。
299.
"能给食与力，亦赐容貌乐；
知此义利故，他们不杀牛。
300.
"优雅大身躯，容貌美名声；
婆罗门如法，勤勉于职责；
世间如是行，众生得安乐。
301.
"他们见微细，生起大颠倒；
见王之威仪，装饰美妇女。
302.
"驾驭良马车，精工绘画饰；
住所与家园，划分度量全。
303.
"围绕牛群聚，美女众相随；
婆罗门贪求，人间殊胜乐。
304.
"彼等集咒语，往见郁伽迦（古印度王朝）；
'汝多财谷物，应广设供养；
应广施汝财。'

305.

‘‘Tato ca rājā saññatto, brāhmaṇehi rathesabho;

Assamedhaṃ purisamedhaṃ, sammāpāsaṃ vājapeyyaṃ niraggaḷaṃ;

Ete yāge yajitvāna, brāhmaṇānamadā dhanaṃ.

306.

‘‘Gāvo sayanañca vatthañca, nāriyo samalaṅkatā;

Rathe cājaññasaṃyutte, sukate cittasibbane.

307.

‘‘Nivesanāni rammāni, suvibhattāni bhāgaso;

Nānādhaññassa pūretvā, brāhmaṇānamadā dhanaṃ.

308.

‘‘Te ca tattha dhanaṃ laddhā, sannidhiṃ samarocayuṃ;

Tesaṃ icchāvatiṇṇānaṃ, bhiyyo taṇhā pavaḍḍhatha;

Te tattha mante ganthetvā, okkākaṃ punamupāgamuṃ.

309.

‘‘Yathā āpo ca pathavī ca, hiraññaṃ dhanadhāniyaṃ;

Evaṃ gāvo manussānaṃ, parikkhāro so hi pāṇinaṃ;

Yajassu bahu te vittaṃ, yajassu bahu te dhanaṃ.

310.

‘‘Tato ca rājā saññatto, brāhmaṇehi rathesabho;

Nekā satasahassiyo, gāvo yaññe aghātayi.

311.

‘‘Na pādā na visāṇena, nāssu hiṃsanti kenaci;

Gāvo eḷakasamānā, soratā kumbhadūhanā;

Tā visāṇe gahetvāna, rājā satthena ghātayi.

312.

‘‘Tato devā pitaro ca [tato ca devā pitaro (sī. syā.)], indo asurarakkhasā;

Adhammo iti pakkanduṃ, yaṃ satthaṃ nipatī gave.

313.

‘‘Tayo rogā pure āsuṃ, icchā anasanaṃ jarā;

Pasūnañca samārambhā, aṭṭhānavutimāgamuṃ.

314.

‘‘Eso adhammo daṇḍānaṃ, okkanto purāṇo ahu;

Adūsikāyo haññanti, dhammā dhaṃsanti [dhaṃsenti (sī. pī.)] yājakā.

315.

‘‘Evameso aṇudhammo, porāṇo viññugarahito;

Yattha edisakaṃ passati, yājakaṃ garahatī [garahī (ka.)] jano.

316.

‘‘Evaṃ dhamme viyāpanne, vibhinnā suddavessikā;

Puthū vibhinnā khattiyā, patiṃ bhariyāvamaññatha.

317.

‘‘Khattiyā brahmabandhū ca, ye caññe gottarakkhitā;

Jātivādaṃ niraṃkatvā [nirākatvā (?) yathā anirākatajjhānoti], kāmānaṃ vasamanvagu’’nti.

Evaṃ vutte, te brāhmaṇamahāsālā bhagavantaṃ etadavocuṃ – ‘‘abhikkantaṃ, bho gotama…pe. … upāsake no bhavaṃ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupete saraṇaṃ gate’’ti.

Brāhmaṇadhammikasuttaṃ sattamaṃ niṭṭhitaṃ.

8. Nāvāsuttaṃ

318.

Yasmā hi dhammaṃ puriso vijaññā, indaṃva naṃ devatā pūjayeyya;

So pūjito tasmi pasannacitto, bahussuto pātukaroti dhammaṃ.

319.

Tadaṭṭhikatvāna nisamma dhīro, dhammānudhammaṃ paṭipajjamāno;

Viññū vibhāvī nipuṇo ca hoti, yo tādisaṃ bhajati appamatto.

320.

Khuddañca bālaṃ upasevamāno, anāgatatthañca usūyakañca;

Idheva dhammaṃ avibhāvayitvā, avitiṇṇakaṅkho maraṇaṃ upeti.

321.

Yathā naro āpagamotaritvā, mahodakaṃ salilaṃ sīghasotaṃ;

So vuyhamāno anusotagāmī, kiṃ so pare sakkhati tārayetuṃ.

322.

Tatheva dhammaṃ avibhāvayitvā, bahussutānaṃ anisāmayatthaṃ;

Sayaṃ ajānaṃ avitiṇṇakaṅkho, kiṃ so pare sakkhati nijjhapetuṃ.

323.

Yathāpi nāvaṃ daḷhamāruhitvā, phiyena [piyena (sī. syā.)] rittena samaṅgibhūto;

So tāraye tattha bahūpi aññe, tatrūpayaññū kusalo mutīmā [matīmā (syā. ka.)].

324.

Evampi yo vedagu bhāvitatto, bahussuto hoti avedhadhammo;

So kho pare nijjhapaye pajānaṃ, sotāvadhānūpanisūpapanne.

325.

Tasmā have sappurisaṃ bhajetha, medhāvinañceva bahussutañca;

Aññāya atthaṃ paṭipajjamāno, viññātadhammo sa sukhaṃ [so sukhaṃ (sī.)] labhethāti.

Nāvāsuttaṃ aṭṭhamaṃ niṭṭhitaṃ.

9. Kiṃsīlasuttaṃ



305.
"王为婆罗门，所劝车军主；
马祭人牲祭，飲胜祭无遮；
行此诸祭祀，施财婆罗门。
306.
"牛群与卧具，衣服饰美女；
驾驭良马车，精工绘画饰。
307.
"可爱诸住所，分划度量全；
盛满诸谷物，施与婆罗门。
308.
"彼等得此财，满意积蓄之；
陷于贪欲者，渴爱更增长；
再集咒语已，又往郁伽迦。
309.
"如水与大地，金银诸财谷；
牛对于人类，乃生命资具；
应广设供养，应广施汝财。
310.
"王为婆罗门，所劝车军主；
数十万头牛，祭祀中被杀。
311.
"不以蹄角等，从不伤害人；
牛如温顺羊，产乳如水瓶；
王执其双角，以刀杀害之。
312.
"诸天与祖灵，因陀罗修罗；
皆号泣不平，利刃落牛身。
313.
"昔日三种病，欲望饥饿老；
因杀害生灵，增至九十八。
314.
"此暴力非法，自古已流传；
无辜遭杀害，祭司毁正法。
315.
"如此微细法，古智者所呵；
见如是之人，众呵责祭司。
316.
"如是法毁坏，首陀吠舍分；
刹帝利分裂，妻轻视其夫。
317.
"刹帝利梵族，及护姓氏者；
舍弃种姓论，随欲望所转。"
如是说已，那些婆罗门长者对世尊说："殊胜！尊者乔达摩......愿尊者乔达摩摄受我们为优婆塞，从今日起终生归依。"
婆罗门法经第七竟。
8. 船经
318.
若人通达法，如天敬帝释；
敬者心清净，多闻显正法。
319.
有智思择已，随法修正法；
近此不放逸，智明巧成就。
320.
亲近小愚者，妒忌未来义；
于此不明法，疑未断命终。
321.
如人渡河流，大水急湍激；
随波漂流去，何能度他人。
322.
如是不明法，不思多闻义；
自身不知解，疑未断何能，使他得明了。
323.
如乘坚固船，备有桨橹者；
善巧知方便，能令众人渡。
324.
如是通达者，自修多闻人；
坚固知正法，了知能度他，有耳专注者。
325.
故应亲善人，智者多闻者；
知义随法行，得法获安乐。
船经第八竟。
9. 戒德经

326.

‘‘Kiṃsīlo kiṃsamācāro, kāni kammāni brūhayaṃ;

Naro sammā niviṭṭhassa, uttamatthañca pāpuṇe’’.

327.

‘‘Vuḍḍhāpacāyī anusūyako siyā, kālaññū [kālaññu (sī. syā.)] cassa garūnaṃ [garūnaṃ (sī.)] dassanāya;

Dhammiṃ kathaṃ erayitaṃ khaṇaññū, suṇeyya sakkacca subhāsitāni.

328.

‘‘Kālena gacche garūnaṃ sakāsaṃ, thambhaṃ niraṃkatvā [nirākatvā (?) ni + ā + kara + tvā] nivātavutti;

Atthaṃ dhammaṃ saṃyamaṃ brahmacariyaṃ, anussare ceva samācare ca.

329.

‘‘Dhammārāmo dhammarato, dhamme ṭhito dhammavinicchayaññū;

Nevācare dhammasandosavādaṃ, tacchehi nīyetha subhāsitehi.

330.

‘‘Hassaṃ jappaṃ paridevaṃ padosaṃ, māyākataṃ kuhanaṃ giddhi mānaṃ;

Sārambhaṃ kakkasaṃ kasāvañca mucchaṃ [sārambha kakkassa kasāva mucchaṃ (syā. pī.)], hitvā care vītamado ṭhitatto.

331.

‘‘Viññātasārāni subhāsitāni, sutañca viññātasamādhisāraṃ;

Na tassa paññā ca sutañca vaḍḍhati, yo sāhaso hoti naro pamatto.

332.

‘‘Dhamme ca ye ariyapavedite ratā,

Anuttarā te vacasā manasā kammunā ca;

Te santisoraccasamādhisaṇṭhitā,

Sutassa paññāya ca sāramajjhagū’’ti.

Kiṃsīlasuttaṃ navamaṃ niṭṭhitaṃ.

10. Uṭṭhānasuttaṃ

333.

Uṭṭhahatha nisīdatha, ko attho supitena vo;

Āturānañhi kā niddā, sallaviddhāna ruppataṃ.

334.

Uṭṭhahatha nisīdatha, daḷhaṃ sikkhatha santiyā;

Mā vo pamatte viññāya, maccurājā amohayittha vasānuge.

335.

Yāya devā manussā ca, sitā tiṭṭhanti atthikā;

Tarathetaṃ visattikaṃ, khaṇo vo [khaṇo ve (pī. ka.)] mā upaccagā;

Khaṇātītā hi socanti, nirayamhi samappitā.

336.

Pamādo rajo pamādo, pamādānupatito rajo;

Appamādena vijjāya, abbahe [abbūḷhe (syā. pī.), abbuhe (ka. aṭṭha.)] sallamattanoti.

Uṭṭhānasuttaṃ dasamaṃ niṭṭhitaṃ.

11. Rāhulasuttaṃ

337.

‘‘Kacci abhiṇhasaṃvāsā, nāvajānāsi paṇḍitaṃ;

Ukkādhāro [okkādhāro (syā. ka.)] manussānaṃ, kacci apacito tayā’’ [tava (sī. aṭṭha.)].

338.

‘‘Nāhaṃ abhiṇhasaṃvāsā, avajānāmi paṇḍitaṃ;

Ukkādhāro manussānaṃ, niccaṃ apacito mayā’’.

339.

‘‘Pañca kāmaguṇe hitvā, piyarūpe manorame;

Saddhāya gharā nikkhamma, dukkhassantakaro bhava.

340.

‘‘Mitte bhajassu kalyāṇe, pantañca sayanāsanaṃ;

Vivittaṃ appanigghosaṃ, mattaññū hohi bhojane.

341.

‘‘Cīvare piṇḍapāte ca, paccaye sayanāsane;

Etesu taṇhaṃ mākāsi, mā lokaṃ punarāgami.

342.

‘‘Saṃvuto pātimokkhasmiṃ, indriyesu ca pañcasu;

Sati kāyagatātyatthu, nibbidābahulo bhava.

343.

‘‘Nimittaṃ parivajjehi, subhaṃ rāgūpasañhitaṃ;

Asubhāya cittaṃ bhāvehi, ekaggaṃ susamāhitaṃ.

344.

‘‘Animittañca bhāvehi, mānānusayamujjaha;

Tato mānābhisamayā, upasanto carissatī’’ti.

Itthaṃ sudaṃ bhagavā āyasmantaṃ rāhulaṃ imāhi gāthāhi abhiṇhaṃ ovadatīti.

Rāhulasuttaṃ ekādasamaṃ niṭṭhitaṃ.



326.
"以何戒何行，修习何种业；
人能善安住，证得最上义？"
327.
"敬重长老者，不嫉妒他人；知时参见师；
知机会善语，恭敬听妙言。
328.
"适时见师长，除慢心谦逊；
忆念义与法，节制与梵行，并且如实行。
329.
"乐法喜法者，住法知法判；
不说毁法语，随顺诸真实。
330.
"舍弃戏论语，悲叹与嗔恚；
虚伪与欺诈，贪婪与骄慢；
舍暴粗垢迷，无慢心安住。
331.
"明解妙言义，了知定力本；
放逸粗暴者，智慧闻不增。
332.
"乐于圣所说法，
语意行为最上者；
安住寂静自制定，
通达闻慧之精要。"
戒德经第九竟。
10. 奋起经
333.
起来！坐起！睡眠于汝何益？
病者何需睡，箭伤苦痛者？
334.
起来！坐起！坚修于寂静；
勿令死王知汝放逸，迷惑随从者。
335.
天人众依止，渴求而安住；
度此爱着结，莫失良机会；
失时堕地狱，悲叹痛苦中。
336.
放逸如尘垢，由放逸生尘；
以不放逸明，自拔痛苦箭。
奋起经第十竟。
11. 罗睺罗经
337.
"常相处共住，莫轻视智者；
人间持明炬，汝是否敬重？"
338.
"我常相处住，不轻视智者；
人间持明炬，我常常敬重。"
339.
"舍五种欲乐，可意悦意者；
以信舍俗家，为苦尽边际。
340.
"亲近善友伴，远离处独居；
寂静少音声，饮食知节量。
341.
"于衣与钵食，资具与卧具；
于此莫生爱，勿再还此世。
342.
"防护别解脱，及五根律仪；
常念身至念，多修厌离心。
343.
"远离净相好，与贪欲相应；
修习不净想，心一境正定。
344.
"修习无相想，除慢随眠结；
由慢完全断，寂静而行止。"
如是世尊常以此偈教诫具寿罗睺罗。
罗睺罗经第十一竟。

12. Nigrodhakappasuttaṃ

Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā āḷaviyaṃ viharati aggāḷave cetiye. Tena kho pana samayena āyasmato vaṅgīsassa upajjhāyo nigrodhakappo nāma thero aggāḷave cetiye aciraparinibbuto hoti. Atha kho āyasmato vaṅgīsassa rahogatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi – ‘‘parinibbuto nu kho me upajjhāyo udāhu no parinibbuto’’ti? Atha kho āyasmā vaṅgīso sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā vaṅgīso bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘idha mayhaṃ, bhante, rahogatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi – ‘parinibbuto nu kho me upajjhāyo, udāhu no parinabbuto’’’ti. Atha kho āyasmā vaṅgīso uṭṭhāyāsanā ekaṃsaṃ cīvaraṃ katvā yena bhagavā tenañjaliṃ paṇāmetvā bhagavantaṃ gāthāya ajjhabhāsi –

345.

‘‘Pucchāma [pucchāmi (ka.)] satthāramanomapaññaṃ, diṭṭheva dhamme yo vicikicchānaṃ chettā;

Aggāḷave kālamakāsi bhikkhu, ñāto yasassī abhinibbutatto.

346.

‘‘Nigrodhakappo iti tassa nāmaṃ, tayā kataṃ bhagavā brāhmaṇassa;

So taṃ namassaṃ acari mutyapekkho, āraddhavīriyo daḷhadhammadassī.

347.

‘‘Taṃ sāvakaṃ sakya [sakka (sī. syā. pī.)] mayampi sabbe, aññātumicchāma samantacakkhu;

Samavaṭṭhitā no savanāya sotā, tuvaṃ no satthā tvamanuttarosi.

348.

‘‘Chindeva no vicikicchaṃ brūhi metaṃ, parinibbutaṃ vedaya bhūripañña;

Majjheva [majjhe ca (syā. ka.)] no bhāsa samantacakkhu, sakkova devāna sahassanetto.

349.

‘‘Ye keci ganthā idha mohamaggā, aññāṇapakkhā vicikicchaṭhānā;

Tathāgataṃ patvā na te bhavanti, cakkhuñhi etaṃ paramaṃ narānaṃ.

350.

‘‘No ce hi jātu puriso kilese, vāto yathā abbhadhanaṃ vihāne;

Tamovassa nivuto sabbaloko, na jotimantopi narā tapeyyuṃ.

351.

‘‘Dhīrā ca pajjotakarā bhavanti, taṃ taṃ ahaṃ vīra [dhīra (sī. syā.)] tatheva maññe;

Vipassinaṃ jānamupāgamumhā [jānamupagamamhā (sī. syā.)], parisāsu no āvikarohi kappaṃ.

352.

‘‘Khippaṃ giraṃ eraya vaggu vagguṃ, haṃsova paggayha saṇikaṃ [saṇiṃ (syā. pī.)] nikūja;

Bindussarena suvikappitena, sabbeva te ujjugatā suṇoma.

353.

‘‘Pahīnajātimaraṇaṃ asesaṃ, niggayha dhonaṃ [dhotaṃ (sī.)] vadessāmi dhammaṃ;

Na kāmakāro hi puthujjanānaṃ, saṅkheyyakāro ca [saṅkhayyakārova (ka.)] tathāgatānaṃ.

354.

‘‘Sampannaveyyākaraṇaṃ tavedaṃ, samujjupaññassa [samujjapaññassa (syā. ka.)] samuggahītaṃ;

Ayamañjalī pacchimo suppaṇāmito, mā mohayī jānamanomapañña.

355.

‘‘Parovaraṃ [varāvaraṃ (katthaci)] ariyadhammaṃ viditvā, mā mohayī jānamanomavīra;

Vāriṃ yathā ghammani ghammatatto, vācābhikaṅkhāmi sutaṃ pavassa [sutassa vassa (syā.)].

356.

‘‘Yadatthikaṃ [yadatthiyaṃ (pī.), yadatthitaṃ (ka.)] brahmacariyaṃ acarī, kappāyano kaccissa taṃ amoghaṃ;

Nibbāyi so ādu saupādiseso, yathā vimutto ahu taṃ suṇoma’’.

357.

‘‘Acchecchi [achejji (ka.)] taṇhaṃ idha nāmarūpe, (iti bhagavā)

Kaṇhassa [taṇhāya (ka.)] sotaṃ dīgharattānusayitaṃ;

Atāri jātiṃ maraṇaṃ asesaṃ,’’

Iccabravī bhagavā pañcaseṭṭho.



我听闻如是 - 一时世尊住在阿腊毗(Āḷavi，今乌塔尔邦地区)的阿伽拉婆塔寺。那时，尊者婆耆舍的戒师名为尼拘律迦叶的长老刚在阿伽拉婆塔寺入灭不久。当时，尊者婆耆舍独处静坐时，心中生起这样的思虑："我的戒师是否已经完全涅槃了呢？"于是尊者婆耆舍在傍晚时分从静坐中出来，走向世尊所在处。走到后，向世尊礼敬，然后坐在一旁。坐在一旁的尊者婆耆舍对世尊说道："尊者，我独自静坐时，心中生起这样的思虑：'我的戒师是否已经完全涅槃了呢？'"于是尊者婆耆舍从座位起身，整理袈裟偏袒右肩，向世尊合掌，以偈颂对世尊说：
345
"我问具无上智慧的导师，
能在现法中断除疑惑者；
在阿伽拉婆寺圆寂的比丘，
名声显赫，心已寂灭。
346
"尼拘律迦叶是他的名字，
是您，世尊，赐予这婆罗门的；
他恭敬礼拜您，渴求解脱，
精进不懈，见法坚定。
347
"释迦族人啊，我们大家都想，
了解这位弟子，普眼者；
我们的耳朵都竖起倾听，
您是我们的导师，您是无上者。
348
"请为我们断除疑惑，告诉我，
广慧者啊，请告知他是否已般涅槃；
请在我们中间说法，普眼者，
如同天帝释那千眼一般。
349
"此世间一切系缚皆愚痴之道，
无明之支，疑惑之处；
但遇到如来后这些都消失，
因为这慧眼是人中至上。
350
"如果人不能断除烦恼，
如风吹散乌云一般；
整个世界将被黑暗笼罩，
即使光明之人也无法照耀。
351
"智者成为光明之源，
英雄啊，我也是这样认为；
我们来到智慧观察者面前，
请在大众中为我们开示迦叶的情况。
352
"请快速发出悦耳的言语，
如天鹅优雅地轻声鸣叫；
以圆润完美的声音，
我们都专注倾听。
353
"我将宣说已断尽生死，
清净无垢的法；
凡夫随欲而行，
如来则依智而说。
354
"这是您完善的解说，
正直智慧者所把握；
这是最后的合掌礼敬，
无上智者啊，请勿使知者迷惑。
355
"已知圣法的高低，
无上英雄请勿使知者迷惑；
如同炎热天气中渴求清水，
我渴望听闻您的教法。
356
"迦叶修行梵行的目的，
是否已经达到不虚？
他是完全涅槃还是有余依？
请让我们听闻他如何解脱。"
357
世尊说道：
"他已在此断除名色的渴爱，
长久潜伏的黑暗之流；
他已完全超越生死，"
五众中最胜者世尊如是说。

358.

‘‘Esa sutvā pasīdāmi, vaco te isisattama;

Amoghaṃ kira me puṭṭhaṃ, na maṃ vañcesi brāhmaṇo.

359.

‘‘Yathāvādī tathākārī, ahu buddhassa sāvako;

Acchidā maccuno jālaṃ, tataṃ māyāvino daḷhaṃ.

360.

‘‘Addasā bhagavā ādiṃ, upādānassa kappiyo;

Accagā vata kappāyano, maccudheyyaṃ suduttara’’nti.

Nigrodhakappasuttaṃ dvādasamaṃ niṭṭhitaṃ.

13. Sammāparibbājanīyasuttaṃ

361.

‘‘Pucchāmi muniṃ pahūtapaññaṃ,

Tiṇṇaṃ pāraṅgataṃ parinibbutaṃ ṭhitattaṃ;

Nikkhamma gharā panujja kāme, kathaṃ bhikkhu

Sammā so loke paribbajeyya’’.

362.

‘‘Yassa maṅgalā samūhatā, (iti bhagavā)

Uppātā supinā ca lakkhaṇā ca;

So maṅgaladosavippahīno,

Sammā so loke paribbajeyya.

363.

‘‘Rāgaṃ vinayetha mānusesu, dibbesu kāmesu cāpi bhikkhu;

Atikkamma bhavaṃ samecca dhammaṃ, sammā so loke paribbajeyya.

364.

‘‘Vipiṭṭhikatvāna pesuṇāni, kodhaṃ kadariyaṃ jaheyya bhikkhu;

Anurodhavirodhavippahīno, sammā so loke paribbajeyya.

365.

‘‘Hitvāna piyañca appiyañca, anupādāya anissito kuhiñci;

Saṃyojaniyehi vippamutto, sammā so loke paribbajeyya.

366.

‘‘Na so upadhīsu sārameti, ādānesu vineyya chandarāgaṃ;

So anissito anaññaneyyo, sammā so loke paribbajeyya.

367.

‘‘Vacasā manasā ca kammunā ca, aviruddho sammā viditvā dhammaṃ;

Nibbānapadābhipatthayāno, sammā so loke paribbajeyya.

368.

‘‘Yo vandati manti nuṇṇameyya [nunnameyya (?)], akkuṭṭhopi na sandhiyetha bhikkhu;

Laddhā parabhojanaṃ na majje, sammā so loke paribbajeyya.

369.

‘‘Lobhañca bhavañca vippahāya, virato chedanabandhanā ca [chedanabandhanato (sī. syā.)] bhikkhu;

So tiṇṇakathaṃkatho visallo, sammā so loke paribbajeyya.

370.

‘‘Sāruppaṃ attano viditvā, no ca bhikkhu hiṃseyya kañci loke;

Yathā tathiyaṃ viditvā dhammaṃ, sammā so loke paribbajeyya.

371.

‘‘Yassānusayā na santi keci, mūlā ca [mūlā (sī. syā.)] akusalā samūhatāse;

So nirāso [nirāsayo (sī.), nirāsaso (syā.)] anāsisāno [anāsayāno (sī. pī.), anāsasāno (syā.)], sammā so loke paribbajeyya.

372.

‘‘Āsavakhīṇo pahīnamāno, sabbaṃ rāgapathaṃ upātivatto;

Danto parinibbuto ṭhitatto, sammā so loke paribbajeyya.

373.

‘‘Saddho sutavā niyāmadassī, vaggagatesu na vaggasāri dhīro;

Lobhaṃ dosaṃ vineyya paṭighaṃ, sammā so loke paribbajeyya.

374.

‘‘Saṃsuddhajino vivaṭṭacchado, dhammesu vasī pāragū anejo;

Saṅkhāranirodhañāṇakusalo , sammā so loke paribbajeyya.

375.

‘‘Atītesu anāgatesu cāpi, kappātīto aticcasuddhipañño;

Sabbāyatanehi vippamutto, sammā so loke paribbajeyya.

376.

‘‘Aññāya padaṃ samecca dhammaṃ, vivaṭaṃ disvāna pahānamāsavānaṃ;

Sabbupadhīnaṃ parikkhayāno [parikkhayā (pī.)], sammā so loke paribbajeyya’’.

377.

‘‘Addhā hi bhagavā tatheva etaṃ, yo so evaṃvihārī danto bhikkhu;

Sabbasaṃyojanayogavītivatto [sabbasaṃyojaniye ca vītivatto (sī. syā. pī.)], sammā so loke paribbajeyyā’’ti.

Sammāparibbājanīyasuttaṃ terasamaṃ niṭṭhitaṃ.



358
"听闻此言我心生欢喜，仙人中最胜者的话语；
我的提问果然不虚，这位婆罗门没有欺骗我。
359
"如说而行，如行而说，
他是佛陀的真实弟子；
斩断了魔罗的罗网，
那欺诈者编织的坚固网。
360
"世尊见到迦叶的执取根源，
迦叶确实已越过，
那极难超越的死魔境界。"
尼拘律迦叶经第十二竟。
正游行经
361
"我问具广大智慧的牟尼，
已度三有、般涅槃、心意坚定者；
离开家庭、舍弃欲望的比丘，
应当如何在世间正确地游行？"
362
世尊说道：
"谁已根除一切吉祥相，
征兆、梦境与占相；
他已离开吉祥的过失，
他能在世间正确地游行。
363
"比丘应调伏对人间、
天界欲乐的贪著；
超越有，通达法，
他能在世间正确地游行。
364
"比丘应远离离间语，
断除忿怒与悭吝；
既无亲近亦无对立，
他能在世间正确地游行。
365
"舍弃可意与不可意，
无所取著、不依止任何处；
从一切系缚中解脱，
他能在世间正确地游行。
366
"他不执取诸蕴为实，
调伏对执取的欲贪；
无所依止不随他转，
他能在世间正确地游行。
367
"语言、思维与行为，
无诤无争正知法；
追求涅槃之道，
他能在世间正确地游行。
368
"若人礼敬不骄慢，
比丘被辱也不恼怒；
得他人食不生贪著，
他能在世间正确地游行。
369
"比丘已断贪欲与有，
远离杀害与束缚；
超越疑惑无烦恼刺，
他能在世间正确地游行。
370
"了知什么适合自己，
不伤害世间任何众生；
如实了知诸法，
他能在世间正确地游行。
371
"他无任何随眠烦恼，
不善之根已被根除；
无欲望亦无期待，
他能在世间正确地游行。
372
"漏尽且已断除慢，
超越一切贪欲之道；
调御、寂灭、心意坚定，
他能在世间正确地游行。
373
"具信、多闻、见正道，
智者不随众起诤；
调伏贪欲、嗔恨与瞋恚，
他能在世间正确地游行。
374
"清净胜者、揭开覆盖，
精通诸法、度彼岸、不动；
善巧知晓诸行灭尽，
他能在世间正确地游行。
375
"于过去未来诸法，
超越时劫、具清净智慧；
从一切处解脱，
他能在世间正确地游行。
376
"知道圣道、通达法，
见到漏尽的开显；
灭尽一切执取，
他能在世间正确地游行。"
377
"确实如此，世尊，
如是生活的调御比丘；
超越一切结缚，
他能在世间正确地游行。"
正游行经第十三竟。

14. Dhammikasuttaṃ

Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho dhammiko upāsako pañcahi upāsakasatehi saddhiṃ yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho dhammiko upāsako bhagavantaṃ gāthāhi ajjhabhāsi –

378.

‘‘Pucchāmi taṃ gotama bhūripañña, kathaṃkaro sāvako sādhu hoti;

Yo vā agārā anagārameti, agārino vā panupāsakāse.

379.

‘‘Tuvañhi lokassa sadevakassa, gatiṃ pajānāsi parāyaṇañca;

Na catthi tulyo nipuṇatthadassī, tuvañhi buddhaṃ pavaraṃ vadanti.

380.

‘‘Sabbaṃ tuvaṃ ñāṇamavecca dhammaṃ, pakāsesi satte anukampamāno;

Vivaṭṭacchadosi samantacakkhu, virocasi vimalo sabbaloke.

381.

‘‘Āgañchi te santike nāgarājā, erāvaṇo nāma jinoti sutvā;

Sopi tayā mantayitvājjhagamā, sādhūti sutvāna patītarūpo.

382.

‘‘Rājāpi taṃ vessavaṇo kuvero, upeti dhammaṃ paripucchamāno;

Tassāpi tvaṃ pucchito brūsi dhīra, so cāpi sutvāna patītarūpo.

383.

‘‘Ye kecime titthiyā vādasīlā, ājīvakā vā yadi vā nigaṇṭhā;

Paññāya taṃ nātitaranti sabbe, ṭhito vajantaṃ viya sīghagāmiṃ.

384.

‘‘Ye kecime brāhmaṇā vādasīlā, vuddhā cāpi brāhmaṇā santi keci;

Sabbe tayi atthabaddhā bhavanti, ye cāpi aññe vādino maññamānā.

385.

‘‘Ayañhi dhammo nipuṇo sukho ca, yoyaṃ tayā bhagavā suppavutto;

Tameva sabbepi [sabbe mayaṃ (syā.)] sussūsamānā, taṃ no vada pucchito buddhaseṭṭha.

386.

‘‘Sabbepi me bhikkhavo sannisinnā, upāsakā cāpi tatheva sotuṃ;

Suṇantu dhammaṃ vimalenānubuddhaṃ, subhāsitaṃ vāsavasseva devā’’.

387.

‘‘Suṇātha me bhikkhavo sāvayāmi vo, dhammaṃ dhutaṃ tañca carātha sabbe;

Iriyāpathaṃ pabbajitānulomikaṃ, sevetha naṃ atthadaso mutīmā.

388.

‘‘No ve vikāle vicareyya bhikkhu, gāme ca piṇḍāya careyya kāle;

Akālacāriñhi sajanti saṅgā, tasmā vikāle na caranti buddhā.

389.

‘‘Rūpā ca saddā ca rasā ca gandhā, phassā ca ye sammadayanti satte;

Etesu dhammesu vineyya chandaṃ, kālena so pavise pātarāsaṃ.

390.

‘‘Piṇḍañca bhikkhu samayena laddhā, eko paṭikkamma raho nisīde;

Ajjhattacintī na mano bahiddhā, nicchāraye saṅgahitattabhāvo.

391.

‘‘Sacepi so sallape sāvakena, aññena vā kenaci bhikkhunā vā;

Dhammaṃ paṇītaṃ tamudāhareyya, na pesuṇaṃ nopi parūpavādaṃ.

392.

‘‘Vādañhi eke paṭiseniyanti, na te pasaṃsāma parittapaññe;

Tato tato ne pasajanti saṅgā, cittañhi te tattha gamenti dūre.

393.

‘‘Piṇḍaṃ vihāraṃ sayanāsanañca, āpañca saṅghāṭirajūpavāhanaṃ;

Sutvāna dhammaṃ sugatena desitaṃ, saṅkhāya seve varapaññasāvako.

394.

‘‘Tasmā hi piṇḍe sayanāsane ca, āpe ca saṅghāṭirajūpavāhane;

Etesu dhammesu anūpalitto, bhikkhu yathā pokkhare vāribindu.

395.

‘‘Gahaṭṭhavattaṃ pana vo vadāmi, yathākaro sāvako sādhu hoti;

Na hesa [na heso (sī.)] labbhā sapariggahena, phassetuṃ yo kevalo bhikkhudhammo.

396.

‘‘Pāṇaṃ na hane [na hāne (sī.)] na ca ghātayeyya, na cānujaññā hanataṃ paresaṃ;

Sabbesu bhūtesu nidhāya daṇḍaṃ, ye thāvarā ye ca tasā santi [tasanti (sī. pī.)] loke.



正法经
我听闻如是 - 一时世尊住在舍卫城(Sāvatthī，今印度北方邦)祇树给孤独园。这时，法行优婆塞与五百优婆塞一起来到世尊处。来到后，向世尊礼敬，然后坐在一旁。坐在一旁的法行优婆塞以偈颂对世尊说：
378
"我问你，具广大智慧的乔达摩，
如何做才能成为善良的弟子；
无论是从在家到出家者，
还是在家的优婆塞。
379
"你了知天界与世间，
众生的去处与归宿；
无人能与精通义理者相比，
你被称为最胜佛陀。
380
"你通达一切智慧与法义，
怜悯众生而为之开示；
你揭开遮蔽，具普遍之眼，
清净无垢照耀一切世间。
381
"龙王来到你面前，
名为伊罗婆那，听说你是胜者；
他与你商议后领悟，
听闻后欢喜满意。
382
"毗沙门天王俱毗罗，
也来询问佛法；
智者啊，你为他解答，
他听后也欢喜满意。
383
"所有善于辩论的外道，
无论是阿耆毗迦或尼乾陀；
他们的智慧都无法超越你，
如同静止者与奔跑者的差距。
384
"所有善于辩论的婆罗门，
包括一些年长的婆罗门；
都依附于你求取义理，
还有其他自认是论师的人。
385
"这个法义深奥而安乐，
是您，世尊，善巧宣说的；
我们都想要听闻，
最胜佛陀啊，请为我们开示。
386
"所有比丘都已坐定，
优婆塞们也同样要听；
愿听无垢者所证悟之法，
如帝释天的众天神听闻善说。"
387
"听我说，比丘们，我为你们开示，
清净之法，你们都应实践；
威仪举止应与出家相应，
有慧之人见义应当遵行。
388
"比丘不应在非时游行，
应当适时入村托钵；
非时行者易遇障碍，
因此诸佛不在非时行。
389
"色声香味触，
令众生迷醉；
于此诸法调伏欲望，
应当适时入村取食。
390
"比丘适时得到饮食，
独自返回寂静处安坐；
内心观照不向外驰散，
摄护自身。
391
"若与弟子交谈，
或与其他比丘交谈；
应说殊胜之法，
不说离间语也不诽谤他人。
392
"有些人喜欢反驳，
我们不赞叹这些智慧浅薄者；
他们处处遇到障碍，
因为他们的心远离真理。
393
"托钵、住处、卧具，
水及洗涤袈裟的污垢；
听闻善逝所说之法后，
具殊胜智慧的弟子应当善加思择而受用。
394
"因此对于托钵、卧具，
水及洗涤袈裟的污垢；
于这些事物不生染著，
如莲叶上的水珠。
395
"现在我为你们说在家生活，
如何做才能成为善良的弟子；
因为完整的比丘法，
有家累者难以实践。
396
"不杀生也不教他人杀生，
不赞同他人杀生；
对一切众生放下刀杖，
无论是不动的还是世间会动的。

397.

‘‘Tato adinnaṃ parivajjayeyya, kiñci kvaci sāvako bujjhamāno;

Na hāraye harataṃ nānujaññā, sabbaṃ adinnaṃ parivajjayeyya.

398.

‘‘Abrahmacariyaṃ parivajjayeyya, aṅgārakāsuṃ jalitaṃva viññū;

Asambhuṇanto pana brahmacariyaṃ, parassa dāraṃ na atikkameyya.

399.

‘‘Sabhaggato vā parisaggato vā, ekassa veko [ceto (sī. syā.)] na musā bhaṇeyya;

Na bhāṇaye bhaṇataṃ nānujaññā, sabbaṃ abhūtaṃ parivajjayeyya.

400.

‘‘Majjañca pānaṃ na samācareyya, dhammaṃ imaṃ rocaye yo gahaṭṭho;

Na pāyaye pivataṃ nānujaññā, ummādanantaṃ iti naṃ viditvā.

401.

‘‘Madā hi pāpāni karonti bālā, kārenti caññepi jane pamatte;

Etaṃ apuññāyatanaṃ vivajjaye, ummādanaṃ mohanaṃ bālakantaṃ.

402.

‘‘Pāṇaṃ na hane na cādinnamādiye, musā na bhāse na ca majjapo siyā;

Abrahmacariyā virameyya methunā, rattiṃ na bhuñjeyya vikālabhojanaṃ.

403.

‘‘Mālaṃ na dhāre na ca gandhamācare, mañce chamāyaṃ va sayetha santhate;

Etañhi aṭṭhaṅgikamāhuposathaṃ, buddhena dukkhantagunā pakāsitaṃ.

404.

‘‘Tato ca pakkhassupavassuposathaṃ, cātuddasiṃ pañcadasiñca aṭṭhamiṃ;

Pāṭihāriyapakkhañca pasannamānaso, aṭṭhaṅgupetaṃ susamattarūpaṃ.

405.

‘‘Tato ca pāto upavutthuposatho, annena pānena ca bhikkhusaṅghaṃ;

Pasannacitto anumodamāno, yathārahaṃ saṃvibhajetha viññū.



397
"此外，明智的弟子应当，
在任何地方避免不与取；
不偷盗也不赞同偷盗，
应当远离一切不与取。
398
"应当远离非梵行，
如智者避开燃烧的火坑；
若不能修持梵行，
也不应侵犯他人妻子。
399
"无论在集会或众中，
独处时也不应妄语；
不说谎也不赞同说谎，
应当远离一切虚妄。
400
"在家人若喜欢此法，
就不应饮用醉人之酒；
不饮也不劝他人饮，
知道它会导致疯狂。
401
"因醉而造恶业的愚人，
也使他人放逸造恶；
应当远离这不善之处，
这使人疯狂迷惑、为愚者所喜。
402
"不杀生不偷盗，
不妄语不饮酒；
远离非梵行淫欲，
夜间不食非时食。
403
"不戴花不涂香，
卧于床或地上；
这就是八支布萨，
是佛陀宣说的灭苦之道。
404
"每半月应持守布萨，
十四、十五及初八；
神变月应以净信心，
圆满受持八支戒。
405
"受持布萨戒的次日，
应以饮食供养比丘僧团；
智者应以清净欢喜心，
随力随份分享布施。

406.

‘‘Dhammena mātāpitaro bhareyya, payojaye dhammikaṃ so vaṇijjaṃ;

Etaṃ gihī vattayamappamatto, sayampabhe nāma upeti deve’’ti.

Dhammikasuttaṃ cuddasamaṃ niṭṭhitaṃ.

Cūḷavaggo dutiyo niṭṭhito.

Tassuddānaṃ –

Ratanāmagandho hiri ca, maṅgalaṃ sūcilomena;

Dhammacariyañca brāhmaṇo [kapilo brāhmaṇopi ca (syā. ka.)], nāvā kiṃsīlamuṭṭhānaṃ.

Rāhulo puna kappo ca, paribbājaniyaṃ tathā;

Dhammikañca viduno āhu, cūḷavagganti cuddasāti.

406
"应当如法养育父母，
从事正当的商业活动；
谨慎的在家人如此生活，
将往生自光照耀天界。"
正法经第十四竟。
第二小品竟。
其摘要如下：
宝经、甘露法、惭经、
吉祥经与针毛经；
法行经与婆罗门经，
船经、戒德经与奋起经。
罗睺罗经复有迦叶经，
以及正游行经；
智者说正法经，
此十四经为小品。


